Kur drupināšanas iekārtu ķēdē jānovieto bufera krātuve?

Bufera uzkrājums vai pārsprieguma tvertne parasti ir visvērtīgākā vietā, kur vienam drupināšanas posmam jādarbojas neatkarīgi no nākamā. Parastā stacionārā minerālmateriālu ražotnē tas bieži notiek starp primāro drupināšanu un pakārtoto sekundāro drupināšanas un sijāšanas ķēdi. Mērķis nav vienkārši uzglabāt akmeņus. Tas ir paredzēts, lai absorbētu pagaidu atšķirības materiāla plūsmā, vienlaikus ļaujot pakārtotajām iekārtām saņemt konsekventāku padevi.

Tomēr uzglabāšanas pievienošana starp katru drupinātāju nav ne nepieciešama, ne ekonomiska. Pareizā atrašanās vieta un izmantojamā jauda ir atkarīga no faktiskajām ražošanas svārstībām, materiālu īpašībām, atgūšanas pasākumiem un rūpnīcas darbības grafikiem.

Karjeru operatoriem, kas novērtē drupināšanas iekārtas Tāpēc galvenais inženiertehniskais jautājums ir nevis par to, cik lielu uzkrājumu var izveidot, bet gan par to, cik daudz dzīvs, atgūstams materiāls ir nepieciešama, lai nākamā apstrādes stadija darbotos reālos apstākļos.

Kāpēc drupināšanas posmiem nepieciešama buferizācija?

Intermitējoša primārā drupinātāja izlāde

Sākotnējā drupināšana reti rada identisku materiāla plūsmu katru minūti. Karjerā, ko piegādā kravas automobiļi, primārais drupinātājs saņem materiālu partijās. Materiāla daudzums, kas nonāk drupinātājā, ir atkarīgs no kravas automašīnu ierašanās intervāliem, izgāšanas laika, iežu sadrumstalotības, maksimālā gabaliņu izmēra un materiāla daudzuma, kas jau atrodas padeves piltuvē.

Pat tad, ja primārajam žokļu drupinātājam ir atbilstoša nominālā jauda, ​​lieli iežu fragmenti var īslaicīgi samazināt caurlaidspēju. Padeves pārtraukumi, pārbaudes apstāšanās un izmaiņas padeves gradācijā var ietekmēt arī izplūdes ātrumu. Šīs svārstības ne vienmēr norāda uz sliktu drupinātāja veiktspēju. Tie bieži vien ir parastās raktuves augšteces un primārās drupināšanas darbības raksturlielumi.

Tāpēc primārais drupinātājs var nodrošināt augstu vidējo caurlaidspēju maiņas laikā, kamēr tā momentānās izlādes ātrums ievērojami atšķiras. Ja šo materiālu tieši pārnes uz sekundāro drupinātāju, katrs nozīmīgs pārtraukums vai pārspriegums primārajā posmā var ietekmēt pakārtoto darbību.

Sekundārās drupinātāja un sieta padeves prasības

Sekundāro sasmalcināšanu un sijāšanu parasti ir vieglāk kontrolēt, kad barība tiek piegādāta salīdzinoši stabilā ātrumā un iekārtas darbības robežās. Nepietiekami barots sekundārais drupinātājs var darboties zem paredzētajiem slodzes apstākļiem. Pārmērīga vai nevienmērīga padeve var izraisīt pārslodzi, nestabilus apstākļus kamerā vai materiāla uzkrāšanos pārvietošanas vietās. Konkrētās sekas ir atkarīgas no drupinātāja konstrukcijas un darbības režīma.

Ekrāni ir jutīgi arī pret slodzes izmaiņām. Pēkšņs padeves palielinājums var padziļināt materiāla gultni, samazināt efektīvas atdalīšanas iespējas un palielināt slodzi, kas atgriežas caur slēgtu drupināšanas ķēdi. Buferis, kas novietots starp primāro un pakārtoto posmu, rada iespēju regulēt šīs svārstības.

Materiāls var īslaicīgi uzkrāties, ja primārais posms saražo vairāk, nekā patērē pakārtotā ķēde. Īsu primāro pārtraukumu laikā uzglabātais materiāls var turpināt barot sekundāro sistēmu. Šī darbības ātruma nošķiršana ir viens no iemesliem, kāpēc stacionāro agregātu iekārtu projektēšanā bieži tiek ņemta vērā pārsprieguma uzglabāšana.

Īstermiņa svārstības pret pastāvīgiem sašaurinājumiem

Buferis nevar labot ilgstošu jaudas neatbilstību. Piemēram, ja primārajā posmā nepārtraukti tiek piegādātas 500 tonnas stundā, bet pakārtotā ķēde var apstrādāt tikai 400 tonnas stundā, glabāšanā materiāls tiks uzkrāts ar neto ātrumu 100 tonnas stundā, līdz tiks izsmelta pieejamā jauda. Buferis var atlikt problēmu, bet tas to nenovērš.

Turpretim, ja primārais drupinātājs periodiski saražo 500 tonnas stundā, bet pakārtotajai sistēmai ir vajadzīgas 400 tonnas stundā, pagaidu uzglabāšana var ļaut abām sekcijām darboties ar atšķirīgu ātrumu ierobežotu laiku, ja to vispārējie darbības grafiki un materiālu bilance ir saderīgi. Šī atšķirība ir jānosaka pirms papildu aprīkojuma iegādes vai vietas piešķiršanas krājumiem.

Kur jāatrodas pārsprieguma kaudzes vai pārsprieguma tvertnei?

Starp primāro un sekundāro drupināšanu

Daudzām stacionārām karjera konfigurācijām primārā drupinātāja izplūdes puse ir loģiska vieta starpuzglabāšanai. Tipisku izkārtojumu var raksturot šādi: primārais drupinātājs → pārvietošanas konveijers → pārsprieguma kaudze → reģenerācijas padevējs → sekundārā drupināšanas ķēde → sijāšana.

Šajā izkārtojumā primārā drupināšana var turpināties noteiktos pakārtotos pārtraukumos, līdz tiek sasniegts atļautais uzglabāšanas līmenis. Un otrādi, sekundārā apstrāde var turpināties īsas primārās apstāšanās laikā, kamēr reģenerējamais materiāls paliek pieejams. Izkārtojums arī ļauj primārajai un sekundārajai sekcijai darboties dažādos grafikos, ja ražošanas plāns un pieejamā krātuve atbalsta šo pieeju.

Tehniskais ieguvums rodas, atdalot divus darbības posmus ar dažādiem plūsmas parametriem, nevis no paša krājuma. Iekārtu portfelim, piemēram, RION, šī saskarne var ietvert primāro Žokļa drupinātājs, starpposma krājumu un lejup pa straumi Konusa drupinātājs iekārtas. Faktiskie izkārtojumi ir jānosaka pēc materiāla, drupinātāja pienākumiem, padeves izmēriem un projekta izkārtojuma, nevis pieņemot, ka šī secība ir piemērota katrai iekārtai.

Pirms sekundārās sijāšanas vai terciārās drupināšanas

Papildu starpglabāšana var būt noderīga, ja vēlākā apstrādes posmā rodas būtiski darbības pārtraukumi vai mainīgs barības pieprasījums. Tomēr bufera izvietošana tālāk lejup pa straumi maina to, kurš aprīkojums joprojām ir pakļauts augšupejošām svārstībām.

Piemēram, kaudze, kas atrodas pēc sekundārās drupināšanas, neizolē sekundāro drupinātāju no neregulāras primārās izlādes. Sekundārajam drupinātājam joprojām ir jāatbilst augšpuses darbības shēmai. Tas var būt svarīgi, salīdzinot divus izkārtojumus, kas pēc kopējās aprīkojuma jaudas šķiet līdzīgi.

Pārsprieguma tvertne pirms terciārās sasmalcināšanas var palīdzēt regulēt padevi līdz pēdējai samazināšanas stadijai, taču tās vērtība ir atkarīga no apkārtējās skrīninga ķēdes, atgriešanās slodzes uzvedības un pieejamajiem vadības pasākumiem. Tāpēc uzglabāšanas vieta ir jāizvēlas, nosakot konkrētus posmus, kuriem jādarbojas neatkarīgi.

Procesu buferi salīdzinājumā ar pabeigtajiem kopējās krājumiem

Pārsprieguma kaudzi nevajadzētu sajaukt ar gatavā produkta krājumiem. Procesa buferis parasti uzglabā materiālu, kas joprojām ir jāsasmalcina, jāizsijā vai cita apstrādes darbība. Tās funkcija ir atbalstīt nepārtrauktību un kontrolēt materiāla kustību caur iekārtu.

Gatavā minerālo materiālu krājumā ir materiāls, kas jau atbilst paredzētajai produktu klasifikācijai un gaida iekraušanu, sajaukšanu vai nosūtīšanu. Šie dažādie mērķi ietekmē izkārtojuma dizainu. Procesa krājumiem ir nepieciešama uzticama atgūšanas jauda un cieša koordinācija ar pakārtotajām iekārtām. Gatavo krājumu vairāk ietekmē krājumi, produktu segregācija, kravas automašīnu iekraušanas un sūtījumu prasības.

Uzskatot abus par parastu uzglabāšanas jaudu, var rasties nepareizi pieņēmumi par ražošanas atbalstam faktiski pieejamo materiālu daudzumu.

Cik liela tiešās krātuves jauda ir nepieciešama?

Materiāla uzkrāšanās novērtēšana no plūsmas atšķirībām

Sākotnējais uzglabāšanas novērtējums sākas ar masas bilanci buferī. Noteiktam darbības periodam: Uzglabājamās masas izmaiņas = Materiāls, kas nonāk noliktavā – Materiāls tiek izvests no noliktavas.

Ja tiek pieņemts, ka abas plūsmas šajā periodā ir nemainīgas, attiecības kļūst ΔM = (Qin − Qout) × t, kur ΔM ir uzglabātās masas izmaiņas tonnās; Qin un Qout ir ienākošās un izejošās masas plūsmas ātrums tonnās stundā; un t ir ilgums stundās.

Apsveriet ilustratīvu gadījumu, kad pakārtotā drupināšanas ķēde patērē 350 tonnas stundā un primārais drupinātājs pārtrauc bufera padevi uz 20 minūtēm. Ja paredzams, ka pakārtotā ķēde turpinās darboties ar tādu pašu ātrumu, pārtraukuma laikā izņemtā summa ir aptuveni 350 × (20/60) = 116,7 tonnas.

Tas nozīmē, ka būtu nepieciešamas vismaz aptuveni 117 tonnas izmantojamā uzglabātā materiāla, lai novērstu šo konkrēto pārtraukumu, pieņemot, ka atgūšana notiek nepārtraukti un nav nekādu citu zaudējumu vai ierobežojumu. Tā nav ieteicamā bufera jauda īstai RION instalācijai. Tas ir aprēķina piemērs, kas parāda, kā pārtraukuma ilgums un pakārtotais pieprasījums ietekmē nepieciešamā materiāla masu.

Darba projektā jāņem vērā arī atkārtoti pārtraukumi, sagaidāmais sākuma krājums, turpmāka papildināšana, pieļaujamie uzglabāšanas līmeņi un atbilstošas ​​darbības rezerves. Ja plūsmas ātrumi laika gaitā būtiski mainās, aprēķinos jāizmanto visa materiāla plūsmas vēsture, nevis viens vidējais rādītājs.

Tiešā reģenerējamā jauda pret kopējo krājumu apjomu

Krājums, kurā ir 1000 tonnas, ne vienmēr nodrošina 1000 tonnu izmantojamās pārsprieguma jaudas. Tiešraides krātuve ir materiāla daļa, ko var reģenerēt, izmantojot uzstādīto reģenerācijas iekārtu paredzētajos darbības apstākļos. Materiāls ārpus efektīvās izņemšanas zonas var palikt kaudzē, ja vien iekrāvējs vai cita atgūšanas metode to nepārvieto.

Tāpēc krājumiem ar vienu atgūšanas punktu var būt daudz mazāka glabāšanas daļa nekā atbilstoši izstrādātai sistēmai ar vairākām izņemšanas vietām. Frakcija ir atkarīga no kaudzes ģeometrijas, atpūtas leņķa, padeves izvietojuma, izplūdes raksturlielumiem un materiāla plūsmas izturēšanās.

Iekārtas projektētājam ir jānošķir kopējā fiziskā uzglabāšana, materiāls, ko var atgūt, izmantojot plānoto darbības metodi, minimālais krājums, kas nepieciešams stabilai reģenerācijai, un operatīvā uzglabāšana, kas pieejama starp pieļaujamo zemo un augstu līmeni. Tā ir operatīvi izmantojamā daļa, kas ir svarīga, novērtējot, cik ilgi pakārtotais aprīkojums var turpināt darboties.

Uzglabāšanas ilgums un darbības mainīgums

Fiksēts noteikums, piemēram, noteiktu minūšu vai stundu skaita nodrošināšana ar krājumu ietilpību, var būt noderīgs sākotnējām diskusijām, taču tas nevar aizstāt faktiskās iekārtas darbības novērtējumu. Attiecīgie jautājumi ietver to, cik bieži primārā padeve apstājas, cik ilgi parasti ilgst pārtraukumi, vai pakārtotā apstrāde turpinās apkopes laikā un vai primārais posms darbojas pēc tāda paša maiņas grafika.

Arī buferis ir jāpapildina. Ja primārais drupinātājs nevar saražot pietiekami daudz materiāla pieejamo darba stundu laikā, lai aizstātu pakārtoto patēriņu, kaudzes jaudas palielināšana nenodrošina ilgtspējīgu darbības režīmu. Nosakot krātuves izmērus, jāņem vērā gan materiāla daudzums, kas nepieciešams pārtraukumu laikā, gan iespēja pēc tam atjaunot krājumus.

Kā būtu jāintegrē reģenerācijas padevēji un konveijeri?

Atgūt padeves ātruma kontroli

Krājumi automātiski nerada kontrolētu izlādi. Materiāls ir jāizņem, izmantojot reģenerācijas sistēmu, kas piemērota uzglabātā iežu izmēram, tilpuma blīvumam, mitrumam, abrazivitātei un vajadzīgajam padeves ātrumam. Atkarībā no izkārtojuma tas var ietvert padevējus, kas novietoti zem pārsprieguma tvertnes vai norādītajos izņemšanas punktos zem krājuma.

Padevējam jādarbojas tā apstiprinātajās iekraušanas un izlādes robežās, vienlaikus nodrošinot plūsmu, kas nepieciešama uztveršanas ķēdei. RION Vibrējošs padevējs produktu klāsts nodrošina atbilstošu aprīkojuma kategoriju, lai apspriestu kontrolētu materiālu padevi minerālmateriālu apstrādē.

Tomēr piemērotībai konkrētai reģenerācijas iekārtai ir nepieciešams inženiertehnisks apstiprinājums. Padevēju, kas piemērots parastajai uztveršanas piltuvei, nevajadzētu automātiski uzskatīt par piemērotu visiem augsta līmeņa krājumu atjaunošanas apstākļiem. Īpaša uzmanība ir nepieciešama, ja smalks materiāls, mitrums vai neregulāras iežu formas palielina tiltu, aizsprostošanās vai nevienmērīgas izplūdes iespējamību.

Konveijera jaudas atbilstība drupinātāja pieprasījumam

Reģenerācijas konveijeram ir jāpielāgo paredzētā materiāla plūsma, ieskaitot reālas darbības izmaiņas. Konveijera piemērotība ir atkarīga ne tikai no lentes platuma. Lentes ātrums, materiāla tilpuma blīvums, siles konfigurācija, slīpums, gabalu izmērs, iekraušanas ģeometrija un pārneses teknes dizains ietekmē faktisko nestspēju.

Konveijers, kas nomināli apstrādā nepieciešamo vidējo tonnāžu, joprojām var saskarties ar grūtībām, ja rekuperācijas padevējs rada īsus pārmērīgas iekraušanas periodus. Tāpat pareiza izmēra konveijers var darboties slikti, ja materiāls nonāk ārpus centra vai rada pārmērīgu triecienu iekraušanas punktā.

The Lentas konveijers Tāpēc kategorija ir svarīga saskarne starp uzglabāšanu un pakārtoto apstrādi. Lai nodrošinātu uzticamu darbību, rekuperācijas padevējs, pārvades tekne, konveijers un uztveršanas drupinātājs ir jānovērtē kā viena materiālu apstrādes sistēma.

Materiālu segregācijas, bloķēšanas un izplūdes apstākļi

Rupjais minerālmateriāls ne vienmēr paliek vienmērīgi sajaukts, kamēr tas tiek krauts un reģenerēts. Krājumu veidošanās laikā lielākas daļiņas var pārvietoties tālāk pa nogāzi, savukārt mazākas daļiņas uzkrājas dažādos reģionos. Šīs segregācijas apjoms ir atkarīgs no materiāla gradācijas un sakraušanas metodes.

Ja reģenerācijas sistēma pārsvarā izmanto vienu reģionu, pakārtotais drupinātājs var saņemt padeves sadalījumu, kas atšķiras no sākotnējās primārā drupinātāja izplūdes. Izmaiņas barības šķirošanā var ietekmēt drupinātāja slodzi un sijāšanas veiktspēju.

Projektētājam jāņem vērā kraušanas ģeometrija, konveijera iztukšošanas pozīcija, izņemšanas punktu izvietojums un tas, vai reģenerētais materiāls saglabāsies pietiekami reprezentatīvs. Vēl viena prasība ir piekļuve pārbaudei, apkopei un drošai iejaukšanās veikšanai. Krājumu atgūšanas zonas var radīt nopietnus apdraudējumus, tostarp apraktas iekārtas, ierobežotu piekļuvi, nestabilu materiālu un negaidītu kustību. Atgūšanas sistēmas projektēšana, apsardze un apkopes procedūras ir jānovērtē faktiskajai uzstādīšanai.

Kad starpposma bufera krātuve nav nepieciešama?

Tiešās padeves izkārtojumi ar stabilu materiāla plūsmu

Ne katrai drupināšanas iekārtai ir nepieciešama atsevišķa pārsprieguma kaudze. Kompakta darbība ar relatīvi stabilu materiāla padevi, saderīgu iekārtu jaudu un piemērotu vadības aprīkojumu var nodrošināt materiālu tiešu pārnešanu starp drupināšanas posmiem. Tas var samazināt apstrādes punktu skaitu un vienkāršot rūpnīcas nospiedumu.

Tomēr tiešās padeves izkārtojums nozīmē, ka pārtraukumi vienā sadaļā var nekavējoties ietekmēt pievienoto aprīkojumu. Izvēle ietver darbības elastības līdzsvarošanu ar aprīkojumu, zemi un apstrādes prasībām.

Telpas, putekļu un papildu apstrādes prasības

Bufera krājums aizņem vietu, un tam var būt nepieciešami papildu konveijeri, atbalsta konstrukcijas, reģenerācijas aprīkojums, elektroinstalācijas un piekļuve apkopei. Atvērtie krājumi arī ievieš vides apsvērumus, kas saistīti ar vēja pūstiem putekļiem, virszemes noteci un materiālu ierobežošanu.

Slēgtas pārsprieguma tvertnes var samazināt dažas iedarbības problēmas, bet ieviest savas struktūras, piekļuves un materiālu plūsmas prasības. Šīs sekas ir jāņem vērā kopā ar paredzamajiem darbības uzlabojumiem. Ierobežotā vietā mazāks buferis vai citāds iekārtas izvietojums var būt praktiskāks nekā liels starpprodukts.

Kāpēc krātuve nevar novērst pastāvīgu sašaurinājumu

Izplatīta dizaina kļūda ir krātuves pievienošana, lai kompensētu pakārtoto sistēmu, kas pastāvīgi ir maza izmēra. Ja pakārtotie drupinātāji un sieti nevar apstrādāt nepieciešamo ilgtermiņa ražošanas ātrumu, uzglabātais materiāls turpinās uzkrāties ikreiz, kad iepriekšējā posma ražošana pārsniegs pakārtoto jaudu.

Pareizā reakcija var ietvert drupinātāja darba, sieta jaudas, cirkulējošās slodzes, materiāla raksturlielumu vai plānoto ražošanas mērķu pārskatīšanu. Bufera glabāšanai jābūt pamatotai ar darbības izmaiņu modeli, un to nedrīkst izmantot kā aizstājēju, lai pārbaudītu pievienotās iekārtas jaudu.

Kādi dati pircējiem jāpārskata pirms izkārtojuma pabeigšanas?

Padeves lielums, materiāla īpašības un caurlaidspējas ieraksti

Noderīgs inženiertehniskais novērtējums sākas ar reprezentatīviem materiālu datiem.

Viena punkta nominālās jaudas skaitļi ir mazāk informatīvi nekā darbības ieraksti, kas parāda izmaiņas reprezentatīvās maiņas laikā.

Darbības grafiks un ražošanas svārstības

Rūpnīcas darbības grafiks ir jāpārbauda kopā ar materiālu plūsmu. Primārajai drupināšanas sekcijai, kas darbojas mazāk stundu nekā pakārtotajā rūpnīcā, var būt nepieciešams pietiekams ražošanas ātrums un uzglabāšana, lai atbalstītu grafiku atšķirības.

Svarīga ir arī apkopes prakse. Plānotai izslēgšanai, kuras laikā pakārtotajām iekārtām ir jādarbojas neatkarīgi, ir atšķirīgas uzglabāšanas sekas no neregulāra īsa pārtraukuma. Ja nav pieejami uzticami ražošanas dati, projekta grupai ir jāidentificē pieņēmumi, kas izmantoti provizoriskajos aprēķinos, un jāpārbauda, ​​cik jutīgs pret šiem pieņēmumiem ir rezultāts.

Atgūt izkārtojumu, vietnes ierobežojumus un drošības prasības

Pirms izkārtojuma pabeigšanas projekta komandai jāpārskata krājumu atrašanās vieta, jāatgūst piekļuve, strukturālās prasības, vides kontroles un ārkārtas apkopes pasākumi. Izkārtojumā ir jāņem vērā arī jebkura nepieciešamā atdalīšana starp mobilajām iekārtām un personālu, kas strādā pie konveijeriem vai savākšanas sistēmām.

RION Kopējās ražošanas risinājums aptver plašāku smalcināšanas, sijāšanas un materiālu apstrādes iekārtu saskaņošanas kontekstu agregātu ražotnē.

Pircēji, kas apspriež piedāvāto ķēdi, var sniegt RION informāciju par iežu veidu, mērķa caurlaidspēju, produkta klasifikāciju, darbības grafiku, aprīkojuma konfigurāciju un pieejamo vietu nospiedumu. projekta aptaujas lapa.

Galvenais dizaina princips joprojām ir vienkāršs: novietojiet buferkrātuvi, kur tā nodrošina izmērāmu darbības nošķiršanu starp apstrādes posmiem, un izmēra to atbilstoši reģenerējamam materiālam un reālām darbības izmaiņām.

Pareizi novērtēts buferis var atbalstīt konsekventāku pakārtoto darbību. Nepareizi novietots vai pārāk liels krājums var vienkārši sarežģīt darbību, neatrisinot iekārtas reālos ierobežojumus.